Kokvilnas audumus, to apdruku un krāsainību iepazinu, mācoties tekstilmozaikas mākslu. Darbošanās ar audumiem kļuva par par aizrautību.

           Savukārt,  galdautu "svētums" man ir atmiņā no bērnības. Galdautam vienmēr bija jābūt tīram. Galdauti bija dažādi gan ikdienai, gan svētkiem. Dzirdēju, ka mājās un arī ar kaimiņieni tika apspriesta veikalā redzētu vai nopirktu galdautu dažādība.

Galdautu dažādība Tevi sagaida arī šajā interneta veikalā!

Lai mani darbi Tev ir kā maza prieka zvaigznīte sirsniņā! 

Lai tā ir ZvaigznīteTev! 

                        KATRAMvienSAVU!

Par galdautu vēsturi! 

           Galdauti lietoti jau antīkajās kultūrās, tie austi no lina vai kokvilnas. Eiropā galdautu lietošana pazīstama kopš 13. gs. Greznie galdauti kalpojuši kā telpu rotājoša tekstilija. Arī latviešu tradicionālajā kultūrā bez galdauta neiztika. Daudzās tautas dziesmās pieminēts "Balti klāts liepas galds," īpaši svētku reizēs. Līdzīgi kā citās sadzīves tekstilijas galdautus mēdz arī rotāt......galos iešūta caurā vīle ..... ar krāsainiem izšuvumiem. Kā papildinājums varēja būt arī tamborētas vai knipelētas mežģīnes.

 Dobeles muzejs. Galdauts. www.dobelesmuzejs.lv